Veto tiesības nozīmē celt iebildumu jeb izteikt protestu, kam ir noteiktas juridiskas sekas. Ar veto tiesībām plašākā nozīmē jāsaprot kādas publiskās varas institūcijas tiesības vispār celt iebildumu pret kādas citas varas institūcijas lēmumu, ar veto tiesībām šaurākā nozīmē – valsts institūcijas tiesības celt iebildumu pret parlamenta pieņemtu likumu. Šādas tiesības var piederēt – monarham, republikas prezidentam, pilsoņu kopumam, vai kādai citai valsts institūcijai. Veto kalpo kā tiesiska garantija. Veto var būt absolūtais (veto tiesību izmantošanas sekas ir galīgas) vai atliekošais jeb supensīvais veto. Absolūtais veto vēsturiski vienmēr piederējis monarham, kas cieši saistīts ar viņam piederošām likumu sankcijas tiesībām. …
