Šajo dzejoļos ir imandžims, tāpēc, jo tiek akcentēta tēlu atklāsme un vizualitāte „Diezgan es lūkojies putnos, kas lido pāri ielām.” , „ uz sola, kur garām rūc tramvajs, vai nejūti smaršas no pļavām brīnišķi vāras un maigas kā lietus?” . Bieži tiek izmantoti dzirdes un pārējo sajūtu tēli- „Tās vienmēr ieraugot, sirds rāvās debesīs, Kā vējā plīvojot no pogas zīda balons.” , „Ielas, ielas, kur jau aar basām kājām Tik daudz peļķes izbridis es senāk.”…
