Iekšzemes kopprodukts

Termins “statistika” cēlies no latīņu vārda “status”, kas tulkojumā nozīmē “stāvoklis”. Statistika ir zinātne, kas pētī sabiedrības masu parādību kvantitatīvo pusi saistībā ar kvalitāti noteiktā vietā un laikā.
Statistikai ir liela nozīme mūsdienu dzīvē, svarīgākais ko tā mums dod ir informācija. Piemēram, par visa veida tirdzniecību (iekšējo, ārējo, eksportu, importu u.c.), citu valstu iedzīvotājiem,ekonomisko attīstību, sabiedrisko kārtību utt., tāpat arī sniedz informāciju citām valstīm par Latviju.
Statistika pētī sabiedriskās parādības īpašā aspektā t.i – parādību skaitliskās izpausmes.
Jebkurā sabiedrībā tiek ražots milzum daudz dažādu preču un pakalpojumu. Lai sabiedrība zinātu un varētu novērtēt savas valsts ekonomisko stāvokli, statistiķi veic visos ražošanas posmos ražoto preču un paklpojumu uzskaiti naturālā un naudas izteiksmē un to mēra izmantojot galvenokārt divus rādītājus. Tie ir vai nu nacionālais kopprodukts , vai arī iekšzemes kopprodukts (IKP). Šajā kursa darbā turpmāk apskata un analizē iekšzemes kopprodukta rādītājus. Iekšzemes kopprodukts raksturo valsts ekonomikas attīstības līmeni. Taču tas nenozīmē, ka pēc šī rādītāja var precīzi noteikt tautas labklājību. Iekšzemes kopproduktā tiek ietvertas valsts teritorijā saražoto un pārdoto galapreču un pakalpojumu vērtība neatkarīgi no tā, vai to ražošanā ir izmantoti savas valsts patstāvīgajiem iedzīvotājiem vai arī ārzemniekiem piederošie ražošanas resursi. Un, aprēķinot IKP, tajā ir ietverts valstī saražotais un realizētais galaprodukts. Tas ir nepilnīgs rādītājs tautas labklājības raksturošanai. Tautas labklājības jēdziens ir daudz plašāks, jo tas ietver daudzus labumus: materiālos, garīgos, sociālos labumus. Bet iekšzemes kopproduktā netiek ietverti daudzi elementi, kas raksturo tautas labklājību.…