Gofmanim vairums aspektos var piekrist, cilvēks pielāgojas apkārtējai videi dažādās situācijās un ieņem atšķirīgas lomas. Diskutabls ir jautājums par kodola identitātes neesamību jeb jauktās identitātes principiem, kur patība ir tikai maska, kuru kāds izvēlas valkāt konkrētā situācijā.
Es uzskatu, ka katra persona individuāli pieņem lēmumu dažādās situācijas, kādu masku vilkt vai lomu spēlēt, līdz ar to pirms lomas izspēlēs pastāv indivīda iekšējā analīze un lēmuma pieņemšanas process, kur indivīds intrapersonālas komunikācijas veidā izvēlas turpmāko rīcību un stratēģisko mērķi.
Ir mirkļi, kad indivīds, apzinoties sociālo sistēmu un esot intīmā vidē, spēj skatītāju priekšā rādīt, kas notiek aizkulisēs. Būt sev pašam jeb uzvesties brīvi, nespēlējot teātri ir iespējams tad, kad indivīdam nav mērķis panākt konkrētu darbību, viņu nerūp paša reputācija un citu viedoklis, kā arī indivīds ir piedzīvojis dzīvē kādu notikumu vai piedzīvojumu, kas viņam uzdod eksistenciālus dzīves jautājumus.
…
