Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.07.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Jaunāko laiku kultūra, sabiedriski politiskā dzīve un sadzīve', 1.
  • Konspekts 'Jaunāko laiku kultūra, sabiedriski politiskā dzīve un sadzīve', 2.
  • Konspekts 'Jaunāko laiku kultūra, sabiedriski politiskā dzīve un sadzīve', 3.
  • Konspekts 'Jaunāko laiku kultūra, sabiedriski politiskā dzīve un sadzīve', 4.
  • Konspekts 'Jaunāko laiku kultūra, sabiedriski politiskā dzīve un sadzīve', 5.
  • Konspekts 'Jaunāko laiku kultūra, sabiedriski politiskā dzīve un sadzīve', 6.
  • Konspekts 'Jaunāko laiku kultūra, sabiedriski politiskā dzīve un sadzīve', 7.
  • Konspekts 'Jaunāko laiku kultūra, sabiedriski politiskā dzīve un sadzīve', 8.
  • Konspekts 'Jaunāko laiku kultūra, sabiedriski politiskā dzīve un sadzīve', 9.
  • Konspekts 'Jaunāko laiku kultūra, sabiedriski politiskā dzīve un sadzīve', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Priekšstats par pasauli 19.gs. otrajā pusē
Nozīmīgs pagrieziena punkts kultūras vēsturē. Tika nostiprināti pamati tai pasaulei, kurā dzīvojam šodien mēs. Likti pamati Eiropai ceļā uz moderno laikmetu. Šajā laikā Eiropa savā attīstībā sasniedza ekonomiskā, politiskā un kultūras uzplaukuma augstāko punktu. Pasaule vairāk nekā jebkad agrāk bija kļuvusi par visu zemeslodi aptverošu komunikāciju un ekonomiski politisko attiecību tīklu (delzceļi, tvaikoņu satiksme). Gandrīz visi tās reģioni bija izzināti un vairāk vai mazāk kartogrāfiski aptverti. 19.gs. palielinājās plaisa starp attīstītajām Rietumu zemēm un pārējiem reģioniem. (1800.g. attīstītajā pasaulē uz vienu iedzīvotāju bija 2x vairāk ienākumu nekā atpalikušajās zemēs, turpretim 1913.g. to bija jau trīskārt vairāk, 1950.g. – 5x vairāk, 1970.g. – 7x vairāk). Turpinājās ārpus Eiropas esošo valstu kolonizācija. Attieksme pret neeiropiešu tautām bija viscaur eropocentriska, citu valstu likumi tika nežēlīgi pārkāpti.
Pilsoniskās sabiedrības izveidošanās
Pilsoniskā sabiedrība nozīmē tāda ekonomiskās, sociālās un politiskās kārtības modeļa izveidošanos, kura īstenošanai jāpārvar kārtu privilēģijas un klerikālu dominēšana. Tā balstās uz saprātu, sakārtotiem tirgus likumiem un ekonomisko konkurenci, indivīda tiesību formālo vienlīdzību, ar konstitūcijas ierobežotu valdošo varu, sabiedrisko norišu publiskumu, izglītības, zinātnes un mākslas relatīvu autonomiju. Attīstītajā pasaulē personas statusu noteica nauda, nevis izcelsme. Svarīgākie laikmeta jaunievedumi: reklāma, ikdienas laikraksti, foto, kino, aizsākumi, automobilis.
Industriālā revolūcija
Tās rezultātā roku darbu nomainīja uz rūpnieciskajām iekārtām balstīta kapitālistiskā darba organizācija. Eiropa pārtapa no agrāras sabiedrības (bagātības pamats – zeme) uz industriālu sabiedrību (bagātības pamats – ražošanas līdzekļi). Nostiprinājās ekonomiskās buržuāzijas slānis (fabrikanti, baņķieri, lieltirgotāji, menedžeri). Augstu tika vērtēti atklājēji, inženieri, dabaszinātnieki, viņi iemantoja sava laikmeta progresīvā cilvēka slavu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants