Lai arī klonēšana, manuprāt, ir tikai pašā tās attīstības sākumposmā, visu tās īso vēsturi pavada strīdi un aktīvas diskusijas par tās nozīmi un nepieciešamību. Katrs jauns paziņojums par klonēšanas mēģinājumu izraisa plašu sabiedrības rezonansi. Tas, ka klonēšana varētu sniegt plašas iespējas medicīnas attīstībā, slimību ārstēšanā, orgānu transplantēšanā un bada problēmu risināšana noteikti ir liels ieguvums un vērtējams pozitīvi. Par šiem jautājumiem ir jādiskutē, to risināšanai ir jānotiek atklāti sabiedrības pārraudzībā un kontrolē, lai nerastos maldīgi priekšstati un cilvēki varētu izvērtēt, vai klonēšana ir ieguvums vai posts. Es uzskatu, ka šajā darbā veiksmīgi tika pierādīta ievadā izteiktā tēze, ka klonēšana ir viens no nākotnes cilvēces attīstības virzieniem un, ka laikam ejot, tā aizvien biežāk tiks pielietota reālajā sadzīvē.…
