Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.03.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Leonardo da Vinči', 1.
  • Referāts 'Leonardo da Vinči', 2.
  • Referāts 'Leonardo da Vinči', 3.
  • Referāts 'Leonardo da Vinči', 4.
  • Referāts 'Leonardo da Vinči', 5.
  • Referāts 'Leonardo da Vinči', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Leonardo da Vinči ir dzimis 1452 gadā. Savos 67 dzīves gados viņš bija gleznotājs, tēlnieks, arhitekts, zinātnieks un inženieris. Dižrenesanses mākslas stila pamatlicējs.
Leonardo da Vinči - daudzpusīgi apdāvināts ģēnijs, kurš uzskatīja, ka galvenā loma ir empīriskām zināšanām, t. i., zināšanām, kas gājušas caur pieredzi, kas vienīgās sniedz ko jaunu. Balstoties uz pieredzi, cilvēks balstās uz sevi, tāpēc visas autoritātes un grāmatas ir personiski jāpārbauda.
L. da Vinči veicis teorētiskos pētījumus visdažādākajās jomās: mehānikā, hidroloģijā, kartogrāfijā, ģeoloģijā, optikā, bioloģijā, fortifikācijā un mašīnu būvniecībā. Pretēji baznīcas stingram aizliegumam studējis cilvēka anatomiju.
Šis 15 gs. ģēnijs ar savām gleznām radikāli pārveidoja mākslas pasauli. Viņa skices aptvēra tematu spektru, iekaitot dzīves pētījumus, zinātni un arhitektūru.
Māksla izvērtās par zinātni, un neviens to neizjuta tik skaidri un stipri kā L.da Vinči, un ne velti viņa daiļradē māksla un zinātne kļuva par divām viena veseluma pusēm, par kaut ko nedalāmu.
Viņš bija universāls cilvēks un izcils mākslinieks. Galu galā mākslinieks viņā guva pārsvaru pār visu citu. L.da Vinči bija apbrīnojams gleznotājs.
Lai gan viņa radīto gleznu skaits ir salīdzinoši neliels un daudzas no tām palikušas nepabeigtas, viņu var raksturot kā ārkārtīgi novatorisku un ietekmīgu mākslinieku. Daiļrades agrīnajos gados viņa stils bija stipri līdzīgs Veročo, taču vēlāk viņš pakāpeniski attālinājās no sava skolotāja stīvās, ciešās un nedaudz sastingušās figūru atveidošanas, izkopjot atraisītāku un atmosfēriskāku pieeju kompozīcijai. Agrīnajā gleznā "Ķēniņi pielūdz Jēzu" redzams jauns kompozīcijas traktējums, kurā galvenās figūras ir novietotas grupā priekšplānā, bet fonu veido attālas iedomātas drupas un kaujas skati.
Viņa glezniecība ietvēra neiedomājamas detaļas, kuras lika tam izskatīties gandrīz reālam. Šīs detaļas ietvēra lietas kā atšķirīgus ēnojumus un struktūru, kas deva darbam dzīvu izskatu. Mākslinieks tēlus spēja saskatīt un attēlot daudzveidīgās gaismas noskaņas, vissmalkākās nianses ēnās, to sabiezinājumā ienesot vieglu gaismas blāzmu. Viņa radītie tēli ir lieliski. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants