Pirmā pasaules kara beigās bija jūtama cīņas gara mazināšanās un vēlme pēc miera izpaudās arvien spēcīgāk. Savukārt desmit gadi pēc Pirmā pasaules kara bija pretrunīgi. No vienas puses, cilvēkus nomāca ikdienas problēmas, kara izraisītie psiholoģiskie un sociālie satricinājumi, nedrošības izjūta. No otras puses, cilvēki priecājās par bezjēdzīgā kara beigām un iespēju dzīvot miera apstākļos. 20. gadi pasaulē bija cerību pilni gadi. Valstīs, kuras piedalījās Pirmajā pasaules karā bija dažādi priekšstati kā panākt stingru mieru pasaulē. Visatšķirīgākie viedokļi bija ASV un Padomju Krievijai. ASV liberālais miera nodrošināšanas modelis atspoguļoja centienus panākt, lai pēckara kārtība balstītos uz viņu atzītajām politiskajām vērtībām, paredzēja tautu savstarpējās attiecības veidot uz taisnīguma un tiesiskuma principiem. Modeļa pamatelementi: demokrātija, tautu pašnoteikšanās tiesības, brīva tirdzniecība, kolektīvā drošība un atbruņošanās. (Bleiere D., Butulis I., Feldmanis I., Goldmanis J., Taurēns J. „Pasaules vēsture III vidusskolai”, Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.- 60.lpp.)…
