Šajā darbā filozofs atklāj savu viedokli par apollonisko skatījumu kā grieķu kultūras norieta ierosinātāju un Sokratu kā tieši saistītu ar to, tajā pašā laikā spriežot par to, ka rietumu kultūru paglābt būtu iespējams ar dionīsiskās idejas atjaunošanu sabiedrībā.
Nīčes apolloniskā un dionīsiskā nošķīrums ir nozīmīgs „kultūras sokratisma” izpratnei, arī mākslas darbu interpretācijai. Nīče, nenoliedzami, aizpagājušajā gadsimtā pavēra gluži citu logu uz pasauli, parādīja cilvēkam citu skata punktu un šī filozofa aplūkotās tēmas arvien nav zaudējušas savu aktualitāti arī mūsdienu sabiedrībā. Nīče ir tas, kurš tika aizsācis gluži jaunu pasaules izjūtas laikmetu.
…
