Manuprāt arī mūsdienās šādas situācijas var būt, ja nav dzīvē savi mērķi un nav ko prātīgu darīt. Protams, šodien laiku var “nosist” gan spēlējot telefonu, gan datorspēles. Ja šādas lietas ir tikai nelielai izklaidei, tad ir labi, bet ja tas ir kā lugas personāža Krustiņa situācijā vienīgais kā savu dzīve aizpildīt, tad tas jau ir nožēlojami.
Varonis vaino savu māti savās likstās, bet nepadomā par to, ko pats varētu darīt lietas labā, lai pašam uzlabotos sava dzīve. Jāatceras viens, ka vainot kādu citu savās likstās un nelaimēs un nedarīt neko ir visvieglāk. Bet, lai piecelties un sāktu darīt kaut ko lietas labā labu sev un citiem ir jāsaņemas un gribēt un darīt to.
…
