Dzejolī visbiežāk izmantots lietvārdi ar spēcīgām emocionālām nozīmēm, piemēram, pretvara, cīņa, naids, vara u.c. minēti arī lietvārdi, kas raksturo nosacītu stabilitāti (kāpās, jūrmala), taču tos otrā plānā pavirza lietvārdi ar savā nozīmē ietverto virzību (vējš, bangas, vētra). Tiecību uz nākotni un cerībām pastiprina lietvārdi ar ietvertu tāluma izjūtu, piemēram, tāles, ilgas, skats, laimība, saule. Dzejoļa emocionālo kāpumu pastiprina vienādu lietvārdu atkārtojumi (pretvara – 2, tāles – 4, vētra – 2 u.c.).
Dzejolī sastopamie darbības vārdi izmantoti visās trīs laika formās, apliecinot dzejas tiecību no pagātnes uz nākotni. Pārsvarā izmantoti darbības vārdi ar iekšēju un ārēju virzību uz priekšu. Darbības vārdu formu izkārtojums ietekmē arī dzejoļa kompozīciju, kas valodas plūdumā atgādina jūras viļņošanos, vētras naturālu atveidojumu, resp., pirmajā pantā izmantoto pagātni otrajā pantā nomaina tagadne, kas liek valodas intonatīvajam un ritmiskajam plūdumam kļūt spēcīgākam, tad atkāpjas atpakaļ uz pagātnes mieru trešajā pantā un strauji trešā panta otrajā daļā pārejot tagadnē un ceturtajā pantā, jau otrajā rindā nākotnes formā sakāpina emocionālo izjūtu līdz maksimumam (salīdzinot ar norisēm dabā – devītais vilnis).
Arī divdabja formas norāda uz strauju, nepabeigtu kustību – vārdu savienojums nav nobeigta, nerimstošs.
…
