Valsts vara, tiecoties pēc sabiedrības labklājības un miera sabiedrības kopdzīvē, ar pavēlēm un aizliegumiem nosaka sabiedrības locekļu darbības robežas un viņu privāto interešu, atkarībā no sabiedrības interesēm, apmērus. Šo obligāto pavēļu un aizliegumu, valsts varas izdoto saistošo normu kopu, kas regulē cilvēku ārējo darbību un nosaka viņu savstarpējās attiecības, kā arī attiecības pret valsti, sauc par tiesībām.1
Tiesības ar visiem to rīcībā esošiem informācijas izpausmes un cilvēku rīcības motivāciju ietekmējošiem līdzekļiem ir daļa no sabiedrības kultūras. Kā viena, tā otra kalpo cilvēku integrācijai vienotā sociālā organismā. Kā viena, tā otra atspoguļo vēsturiski uzkrāto pieredzi, tajā skaitā arī valodu.
Norma nozīmē vispārēju noteikumu, kas regulē cilvēku uzvedību un rīcību sabiedrībā, kopumu.…
