Mediju ietekme uz auditorijām, kurām tie tendēti, ir acīmredzama un arī paredzama. Šādi var viegli analizēt sociālās ietekmes sabiedrībā, kuras plašākā vai šaurākā spektrā sniedz jebkura jauna tehnoloģija. Pēdējo 10- 20 gadu laikā internets socioloģiskos aspektos ir būtisks papildinājums jau pastāvošajiem ziņu medijiem, nenoliedzot arī tā ietekmi uz televīzijas, preses patēriņa informatīvo veicināšanu, bet praktisko pazemināšanu. Bet situācija nav statiska, mediju ieradumi ir mainīgi un auditorijas izvēlas, meklē un atrod, kā patērēt internetu, radot jaunus, tradicionālajiem medijiem konkurējošus avotus.1 Lai nu kā, centrālais jautājums nav, ko jaunās tehnoloģijas spēj piedāvāt vai kādas inovācijas ieviest, konkurējot ar pastāvošajām, bet kā šis devums ietekmē sociālās un kulturālās pārmaiņas sabiedrībā, vēl pirms radies jautājums par internetā sniegtās informācijas vārtu sargāšanas drošību un ticamību.
Uz interneta resursu tā pirmsākumos cerēja kā uz avotu, kurš ļaus sasniegt plašu un daudzpusīgu pieeju kvalitātei caur anonimitāti; arī meklētājprogrammas ir radījušas iespēju sasniegt daudz plašākus oficiālu un neoficiālu informācijas avotu resursus kā varētu atrast veikalā, televīzijā vai grāmatā, pārņemot kontroli pār šīm organizācijām un korporāciju formām.2 Ar katras jaunas mediju tehnoloģijas parādīšanos, tiek cerīgi gaidīta tās spēja liberalizēt informācijas virzienus, veidus, plūsmu, ātrumu un atvērt sabiedrību interesei par sociālajiem procesiem, bet sekojoši šīs tehnoloģijas tiek apsūdzētas manipulāciju, kontroles un informatīvā paverdzinājuma uzturēšanā, kultivēšanā. …
