1.ATTĪSTĪBA
Attīstība ir saistīta ar mezenhīmu. Mezenhīmas šūnas mikroskopā var novērot agrīnā embrionālās attīstības posmā. Pēc tam pieaugušā organismā mezenhīmas šūnu nav.
Mezenhīmas šūnas ir ar samērā lielu kodolu un ļoti šauru citoplazmas slāni ap to. Šūnai ir 2 vai 3 izugumi. Ar šo izaugumu palīdzību mezenhīmas šūnas savienojas viena ar otru. Tā veidojas tīklojums – sincītijs. Galvenais mezenhīmas avots ir mezoderma. Bet ir arī nervu kore (veidojas no ektodermas), no kuras radusies mezenhīma tiek dēvēta par ektomezenhīmu. No nervu kores derivātiem veidojas zoba elementi – dentīns un cements, sejas saistaudi un kaulaudi, kā arī smadzeņu apvalki.
2.FUNKCIJA
Akcents tiek likts uz saistaudiem kā apakšgrupu:
1)Saistoša funkcija. Piemēram, asinsvadu un nervu kūlīši (kopā saista saistaudi).
2)Balsta funkcija. Piemēram, tie paši asinsvadi un nervi tiek atbalstīti ar saistaudiem.
3)Trofiska (barošanas) funkcija – asinīm.
4)Formējoša funkcija – piemēram, ir saistaudu kapsulas, kas ietver orgānus.
5)Enerģijas avots – taukaudi.
6)Depo funkcija – saistaudos uzkrājas milzīgs jonu, molekulu, ūdens elektrolītu un plazmas olbaltumvielu daudzums un kādu laiku tur atrodas.
7)Aizsargreakcija – saistaudu šūnu līdzdalība iekaisuma procesā.…
