Viktora Igo darba „Parīzes Dievmātes katedrāle” darbība norisinās mūsu ēras 15.gs. beigās, Francijas galvaspilsētā – Parīzē. Laikā, kad vidusslaiki ir zaudējuši daļu savas tumsonības, bet pilsētu pārvalda karalis, feodāļi un baznīca. Romāna centrā ir pati katedrāle ap kuru sasaistās virkne notikumu.
Katedrāles zvanu tornī dzīvo kroplais Kvazimodo, kas jau no agras bērnības tur tiek slēpts no cilvēku acīm dēļ sava briesmīgā izskata. Katedrālē valda miers un klusums un Kvazimodo katedrālē jūtas vientuļš. Viņa vienīgie draugi ir katedrāles statujas un, pēc viņa domām, arī arhidiakons Frolo, kas rūpējies par viņu jau no bērnības, skolojis, barojis un apģērbis. Nabaga kuprītis ar sāpēm noskatās uz cilvēkiem Grēves laukumā. Tur viss ir tik dzīvs, tik daudz cilvēku, bet viņam ir tikai zvani un vientulība. Viņa sirds ilgojas pēc vienas vienīgas dienas starp cilvēkiem, tajā pašā laikā viņš saprot, ka ir savādāks kā pārējie. …
