Senos laikos salviju uzskatīja par gara mūža simbolu. Kā tonizējošu līdzekli šo augu lietoja pret atmiņas zudumu vecumā. Tika uzskatīts, ka tā aizsargā no ļaunajiem gariem. Eiropas dienvidos salviju mēdza saukt arī par svēto zāli. Salvijas nosaukums tulkojumā no latīņu valodas salveo nozīmē – veselība. Senajā Grieķijā tā kalpoja gan kā zāles, gan kā garšviela. Tajā laikā ar salviju tika saistītas daudzas leģendas un rituāli. Senie grieķu ārsti Hipokrāts un Dioskorīds arī augsti ir novērtējuši salvijas dziedinošās īpašības. To ieteica neauglības ārstēšanai, organisma spēcināšanai un kā kuņģa darbības uzlabošanas līdzekli. …
