Pēdējā gada viens no iecienītākajiem sarunu tematiem, uz ielas, kafeinīcās, mājās pie TV ekrāniem, kaimiņu starpā vai jebkur citur, ir: cik pie mums ir slikti, kā visi mūs apkrāpj un neciena, neievēro tiesības, un galu galā, cik gan tie politiķi ir lieli neģēļi. Diemžēl sava tiesa patiesības tur noteikti ir, taču vai tas attaisno tik nemitīgu un mērķtiecīgu negatīvisma paušanu uz āru? Protams, nekā aizliegta vai nosodāma tur nav, tikai nedaudz žēl cilvēku, žēl sabiedrības, jo tāda tukša runāšana vien sanāk.
Taču jautājums bija cits: kāpēc tā ir? Es domāju šai parādībai ir dažādi iemesli, ar dažādām dziļākām saknēm un zemūdens akmeņiem. Pirmkārt jau vissaprotamākā – liela finansiālā ierobežotība, materiālā stāvokļa straujš kritums, ja tā var izteikties – nabadzība.…
