-
Atbildes uz 12.klases eksāmena jautājumiem latviešu valodā
15.1. Latviešu valodas pētniecība. J.Alunāns, A.Kronvalds, K.Mīlenbahs, J.Endzelīns.
*Pirmie raksti lat.val. parādās 16.gs., kuru autori ir vācu mācītāji. Latviešu valodas izpēte un pilnveide sākās 17.gs. ar gramatikas un vārdnīcu sarakstīšanu. Pirmie pētnieki ir cittautieši, un pirmās grāmatas arī galvenokārt ir domātas cittautiešiem. Latvieši savas valodas izpētei īsti sāka pievērsties tikai nacionālās atmodas laikā.
-17.gs.lat.val. izpētē ievērojama loma ir vācu mācītāja Manceļa darbībai. Izmantodams tā laika vācu val. ortogrāfijas paņēmienus, viņš uzlabo lat.val. rakstu valodu, liek pamatus gotiskajam rakstam. Vinš ir arī pirmās zināmās iespiestās lat.val. vārdnīcas (vācu- latviešu) “Lettus” autors, kas ietekmē turpmāko leksikogrāfijas attīstību.
-18.gs. Stenders sagatavo gramatiku “Jauna pilnīgāka latviešu gramatika”. Gramatikas otro daļu veido vārdnīca “Latviešu leksikona uzmetums”.
-19.gs.pirmajā ceturksnī nodibinās Latviešu literārā biedrība, kuras galvenais mērķis- lat.val. pētīšana un izkopšana.
-Nākamais lat.val. pētīšanas posms saistās ar latviešu nacionālās atmodas kustības darbiniekiem- J.Alunānu, Kr.Voldemāru, Kr.Baronu, Kasparu Biezbārdi, A.Kronvaldu. Par savu darbības mērķi jaunieši izvirza uzdevumu0 pilnveidot lat.val., lai tā sasniegtu kultūrtautu valou attīstības līmeni.
*Valodas zinātni ciešā saiknē ar valodas praktisko lietojumu tālāk attīsta zinātnieki Kārlis Mīlenbahs un Jānis Endzelīns. Mīlenbahs- uzrakstījis ap 100 dažādu apcerējumu par valodu. Izcilākais viņa darbs- “Latviešu valodas vārdnīca”. Abu valodnieku kopdarbs ir arī mūsdienu lat.val.ortogrāfija.
*Juris Alunāns: parādīja līdekļus kā lat.val. padarīt par kultūras tautas valodu, tie ir- valodas normēšana, vārdu krājuma tīrīšana un bagātināšana, kā arī ortogrāfijas reformēšana. Viņš uzskatīja, ka literārās valodas leksiku var bagātināt arī ar prievārdiem, ka jaunus vārdus var veidot arī pēc citu valodu parauga ar savas valodas līdzekļiem. Plaši lietoja internacionālismus. Ievērojami bagātinājis leksiku.
*Atis Kronvalds: viņa mērķis- vienota izkopta literārā valoda. Pozitīvi vērtē svešvārdu ieplūšanu lat.val.. Par pašu galveno valodas krājuma bagātināšanas paņēmienu uzskata jaunu vārdu darināšanu un vecvārdu lietošanu jaunā nozīmē.
…
Darbs (atbildes uz 15 biļetēm) jau printējamā formātā, samazinātā fontā. Piemērs vienai biļetei: 14.2.Divdabji, to iedalījums, pareizrakstība. -Divdabis- darbības vārda bezpersonas forma, kam piemīt darbības vārda, īpašības vārda vai apstākļa vārda pazīmes. Tam ir laiki, kārtas, bet nav izteiksmju un personu. Ar īpašības vārdu divdabi saista tas, ka darbības vai stāvokļa nozīme tiek izpausta īpašības vai pazīmes veidā, turklāt daļai divdabju ir tieksme adjektivitēties (peldošs ledus). Tāpat kā apstākļa vārds divdabis var apzīmēt darbības laiku, veidu, cēloni u.tml..No divdabja var darināt apstākļa vārdus (Darbs paveikts iespējami labi.). Divdabju iesaistīšana teikumā rada iespēju daudzveidīgi un niansēti paust domu, aizstāt garākas teikumu konstrukcijas ar īsākām, konkrētāk izteikties. -divdabjus iedala: =lokāmie: darāmā kārta tag.-ošs, -oša; darāmā kārta pag.- -is, -usi, -ies, -usies; ciešamā kārta tag.- -ams, -ama, -āms, -āma; ciešamā kārta pag.- -ts, -ta. =nelokāmie: -ot, -oties, -am, -amies, -ām, -āmies. =daļēji lokāmie: -dams, -dama, -damies, -damās. *Pareizrakstība: -cieš.k.tag.divd.(-āms, -āma) izrunājams un rakstāms garais “ā”, ja divdabis atvasināts no 3.konj.darb.v., kuriem nenoteiksmē ir izskaņa –īt, -ināt; -Ja darb.v. sakne pag. beidzas ar “t vai d”, attiecīgi cieš.k.pag.divd.(-ts, -ta) priekšā rakstāms “s”; -Ja divdabis darināts no darb.v., kam saknes beigu līdzskanis ir “t vai d”, tad daļ.lok.divd. (-dams/a, -damies/ās) priekšā rakstāms “z”; -atgriezeniskajiem III konj.darb.v., kuriem nenoteiksmē ir izskaņas –īties, -ināties, garais “ā” ir īst.izt.tag.dsk.1. un 2.personā un abu skaitļu 3.pers.formu galotnēs. Pārējos tieš. un atgriez.darb.v. šajās formās jārunā un jāraksta īsais “a”; -visiem II konj.darb.v.- dabūt visās formās ir garais”ū”; -vēlējuma izteiksmē galotņu –tu, -tos priekšā rakstāms tas pats burts, kas atrodas nenoteiksmes galotnes priekšā, jo vēlējuma izteiksmes formas atvasina no nenoteiksmes formām; -pavēles izt. dsk.2.pers. formās ir galotnes –iet, -ieties; -pavēles izt.dsk.2.pers. formā galotņu –iet, -ieties priekšā lietojama tā pati skaņa (burts), kura ir pav.izt.vsk.2.pers. formā.
