Skolas pedagoģijas teorētiskos pamatus veido vispārīgās pedagoģijas teorijas par personības audzināšanu, tās izziņu un attīstību mērķtiecīgi organizētā darbībā un pedagoģiskā situācijā. Skolas pedagoģija un vispārīgā pedagoģija ir konkrētā un vispārīgā savstarpējās attiecībās pedagoģijas zinātņu sistēmā. Skolas pedagoģijas pamatā ir psiholoģijas devums, kas ļauj izprast abu pedagoģiskā procesa subjektu dabu, formulēt pedagoģiskās sakarības un projektēt personības attīstībai produktīvu darbību. [ 8; 9]
Skolas pedagoģija, saglabājot tās būtisko raksturojumu, konkretizējas visu skolu pedagoģija. Atkarībā no cilvēka attīstības izpratnes un vēloties piedāvāt skolēnu daudzveidīgajai individualitātei labvēlīgu situāciju pašattīstībai, skolotāji un skolēni izvēlas skolas modeli, apzīmējot kā tradicionālu vai alternatīvu.
Skolas pedagoģisko procesu nedrīkst aplūkot tikai kā mākslīgi radītu audzināšanas situāciju virkni. Skolas pedagoģiskais process rada apstākļus skolēnu aktīvās darbības personīgās pieredzes apkopošanai, dod iespēju patstāvīgi atrisināt konfliktsituācijas, ļauj kļūdīties un iegūt pretrunīgu pieredzi. Tādēļ skolas pedagoģiskajā procesā jākontrolē skolēnu patstāvīgais darbs; palīdzība pieļaujama ar mērķi veicināt patstāvību, pašaudzināšanu, pašizglītošanos un pašattīstības personīgās pieredzes apguvi.…
