| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | DARBA LĪGUMA JĒDZIENS | 5 |
| 2. | DARBA TIESISKO ATTIECĪBU NODIBINĀŠANA | 9 |
| 2.1. | Darba sludinājums | 9 |
| 2.2. | Darba intervija | 10 |
| 2.3. | Pārbaudes laika noteikšana | 13 |
| 2.4. | Amata apraksts kā darba līguma svarīgs pielikums | 14 |
| 3. | DARBA LĪGUMA GROZĪŠANA | 15 |
| 4. | DARBA TIESISKO ATTIECĪBU IZBEIGŠANA | 17 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 18 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI | 21 |
No vēsturiskā viedokļa, termins „darba līgums” tika minēts jau romiešu civiltiesību kopojumā Corpus iuris civilis. Tad darba līgumu veidoja pēc īres līguma parauga, jo patstāvīgs darba līgums romiešu tiesībās nebija izveidojies. Tas veidojies saskaņā ar to, ka Romā visus darbus veica vergi un ar vergiem neviens nekādus līgumus neslēdza, uzskatot, ka vergs ir lieta. Tacu dažos gadījumos romieši izmantoja brīvo nabadzīgo cilvēku darbu. Ar viņiem darba attiecības kārtoja uz īres (nomas) līguma pamata: strādnieks jeb darba ņēmējs izīrēja saimniekam jeb darba devējam savu darbu uz noteiktu laiku par noteiktu samaksu (cenu).
Mūsdienās darba tiesiskās attiecības un līdz ar to arī darba līguma slēgšanas tiesisko reglamentāciju nosaka Satversme, Starptautiskie līgumi, Eiropas Sociālā harta, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas, Darba likums, Civillikums, Darba aizsardzības likums un uz šo likumu pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.
Satversmes 91.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.…
