Viena no, manuprāt, svarīgākajām atziņām, ko es ieguvu, izlasot šo eposu, ir tā, ka nedrīkst pārdot savus uzskatus un būtību, kā to izdarīja Kaupa. “..trešais bij slavenais Kaupa. Vāczemes priesteris bija drīzumā pratis kaislīgo virsaiti valdzināt savos mācības tīklos..tātad Kaupa jau bija tik tālu dabūts, ka šaubīties sāka par vectēvu dieviem.” Eposā viņš tika pielīdzināts savas būtības nodevējam, kas bagātības, labās dzīves un mantas dēļ nodeva savus uzskatus un tradīcijas. Nodevība ir ļoti slikta cilvēka īpašība, tai mēdz būt vairākas izpausmes, taču šajā gadījumā tā ir sevis paša nodošana, melošana sev. …
