1.Tēma
Līgo svētki kā latvieša arhetipiskās būtības, nacionālās kultūras augstākais punkts. Līgosvētki kā latviskas dzīvesziņas paudēji. Tautas dziļa, smalka saskaņā ar dabu, tās norisēm, kas sasaucas ar latvieša dzīvi. Sievietes ļoti intīmas izjūtas saistībā ar mīlestību- kā tā dabiski sasaucas ar dabas spēkiem- vasaru tās plaukumā.
2.Problēma
Noteikti šā brīža- Līgosvētku- būtība, runājot par dabas norisēm, kas saistītas ar ‘’dabiskas tautas’’ ,kādi ir ari latvieši- šo sajūtu vienreizīgums ,ko uzsver R. Ezera, vasaras pilnbrieds, spēku sakopojums, rakstnieces sāpes, ka šādā mirklī iekļauts tik daudz, bet tas tik ātri paiet. Sievietei raksturīgais spēku pilnbrieds un jaunības skaistums, esot saskaņā ar dabu, kas arī pazūd tik ātri, ieslīgstot ikdienībā, kas gluži dabiski, vairāk problēma šeit šī emocionālās pasaules harmonija ar ķermenisko, pēc kuras nāk atplūdi( ‘’nokāpšana’’).…
