Politiskās elites veidošanas process ir ļoti interesants un komplicēts. Katrā atsevišķā valstī tas var atšķirties, jo tur būs dažādi apstākļi, rekrutēšanas nosacījumi, citi ietekmējoši šo procesu faktori, kā arī atšķirīga politiskā kultūra. Interesanta sistēma ir bijušās PSRS nomenklatūra, kura it kā formāli ļāva politiskajai elitei atjaunoties, turklāt pēc statistikas pat diezgan lielos apmēros, tomēr saglabājot “savus cilvēkus” ietekmīgākajās pozīcijās gan partijā, gan valdībā, gan militārajos, izglītības, preses, tirdzniecības un citos sabiedrības sektoros. Tātad varam izdarīt secinājumu, ka arī Latvijas apstākļos politiskās elites atjaunošanās notiek pēc veco locekļu gribas un vēlmēm, kas reāli neļauj izvirzīties jaunajiem spēkiem. Oficiālais elites veidošanās un atjaunošanas veids, demokrātiskajās valstīs - ir vēlēšanas, tomēr vēlēšanas kā selektīvais mehānisms ir viegli apejamas. Tas nozīmē, ka lielā daļā gadījumu elites locekļi jau bez vēlēšanām ir droši par savām vietām elitē.
Pētot politiskās elites veidošanās procesus postsociālisma valstīs, tai skaitā Latvijā, ir jāņem vērā vairākus faktorus un šo procesu vēsturiski-sociālekonomisku kontekstu. To laika periodu raksturoja visaptveroša ekonomiskā krīze sākotnējā posmā, kad notika strauja pāreja no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomisko sistēmu. Kā arī politiskā situācija valstī, kad notika pāreja no totalitārās pārvaldes sistēmas pie liberāli demokrātiskās pārvaldes sistēmas. P. Laķis min vēl trešo faktoru, kas ietekmēja politiskās elites veidošanos Latvijā, proti, sociāli-psiholoģiskais faktors, jo sabiedrībā norisinājās arī pārmaiņas domāšanā. …
