4. Kādi apstākļi veido patiku attiecībā pret patiesību? (3-4, 7)
Pirmkārt, lai būtu iespējama patika pret patiesību, nepieciešams prāta spēks, kas ieguldīts šīs patiesības atklāšanā, jo neviens nenovērtē, neizjūt gandarījumu par patiku, kas atklāta viegli, bez piepūles. Otrkārt, patika attiecībā pret patiesību ietekmē iegūtās/atklātās patiesības svarīgums – jo svarīgāka, noderīgāka patiesība, jo lielāku gandarījumu tā izraisa. Visbeidzot, nepieciešams patiku izraisošs apstāklis ir patiesības meklējumu veiksmīgums, t.i., patiku attiecībā pret patiesības izzināšanu ietekmē tas vai patiesības meklējumos tiek sasniegts izvirzītais mērķis.
5. Kā Hjūms skaidro ziņkāri un ar ko tā atšķiras no zinātkāres? (12)
Zinātkāre ir mīlestība uz patiesību, t.i., tieksme pēc zināšanām, ziņkāri turpretī izraisa vēlme apstiprināt aizrautai iztēlei kādas zināšanas, t.i., ja iztēli ir aizrāvis kāds nojēgums, tad šaubas attiecībā pret šo nojēgumu izraisa nepatiku, savukārt apstiprinot, uzzinot par šo nojēgumu, iztēle tiek apmierināta, kas izraisa patiku. Šāds nojēgums uz ko attiecas ziņkāre var ieinteresēt iztēli, var būt, piemēram, kāds notikums, kas ir jauns, neparasts, spilgts, un patiku, kas rezultējas, apmierinot ziņkāri, izraisa nevis patiesības noskaidrošana, kā tas ir zinātkāres gadījumā, bet gan iztēles apmierināšana.
6. Par kādu patiesību Hjūms runā un kāpēc viņš to dara patiesības patikas kontekstā?
Patiesības patikas kontekstā Hjūms pārsvarā runā par zinātnisku vai filozofisku patiesību, kas tiek atklāta prāta darbības rezultātā, tā var būt gan patiesība, kas atklāj attiecības starp kādiem nojēgumiem, gan patiesība, kas atklāj kāda nojēguma atbilstību tā reālai pastāvēšanai.
…
