Vērtējums:
Publicēts: 11.01.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Komunikācijas vēsture, ceturtais kopsavilkums', 1.
  • Konspekts 'Komunikācijas vēsture, ceturtais kopsavilkums', 2.
  • Konspekts 'Komunikācijas vēsture, ceturtais kopsavilkums', 3.
  • Konspekts 'Komunikācijas vēsture, ceturtais kopsavilkums', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Globalizācijas ietekmē cilvēki mediju izvēlē kļūst neatkarīgāki un bieži skatās vairāk kabeļtelevīzijas vai satelīttelevīzijas piedāvātās programmas, kas apdraud Latvijas televīziju attīstību. Krieviski runājošā auditorijas daļa informāciju galvenokārt iegūst no Krievijas televīzijas, arī par notikumiem Latvijā. Lai gūtu popularitāti, televīzijas izmanto interaktivitāti ar skatītājiem – maksas balsojumi, telefončati TV ekrānā. Līdzīga prakse ir novērojama radio, uz kuru gan klausītāji zvana, nevis sūta īsziņas.
Televīzijai mediatizācijas procesos ir duāla daba – tā ir orientēta gan uz globālajiem, gan lokālajiem telpas attēlojumiem, jo medijiem ir jānodrošina arī nacionālās identitātes apzināšanās. Reģionālo mediju saikne ar auditoriju ir ciešāka nekā nacionālajām vai tikai Rīgā pieejamajām televīzijām, jo tie strādā tajā pašā vidē, kurā dzīvo skatītāji.
Radio būtiskākā iezīme ir tirgus sadalījums pēc auditorijas valodas – Rīgā vairāk klausās radio krieviski, bet citur Latvijā latviski. Turklāt pierādās, ka Latvijā raidošie radio spēj apmierināt krievvalodīgo publikas intereses labāk nekā televīzijas. Radiostaciju rīta programmas, kas parasti ir nepiespiestā stilā veidotas, iekļaujot sarunas ar klausītāju, mēdz būt neprofesionālas un vienveidīgas.
Mediju koncentrēšanās – viens mediju uzņēmums darbojas dažādos mediju produktos un tirgos. Būtiska problēma, kas kavē elektronisko mediju veiksmīgu attīstību, ir nepietiekamais reklāmas tirgus, līdz ar to ienākumi ir salīdzinoši nelieli, kamēr izmaksas aug. Digitālās televīzijas ieviešanai ir divas problēmas: procesa dārdzība, lai gan skatītājs neredz acīmredzamus uzlabojumus, un digitālās TV morālā novecošanās salīdzinājumā ar interneta televīziju. Par radio tehnoloģisko uzlabošanu gan vēl netiek runāts.
Arī radio attīstību apgrūtina reklāmas tirgus, kurā radio daļa samazinās, bet izmaksas aug, ieskaitot pieaugošo maksu par autortiesībām.
Latvijas sabiedrībai šobrīd elektroniskajos medijos trūkst daudzveidīguma un atbilstības cilvēku interesēm un vajadzībām, tāpēc tā samazina nacionālo elektrisko mediju lietojumu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants