Intervijas satura atšķirības žurnālos "Ieva" un "Klubs"

5.Secinājumi
Analītiskajā daļā tika apskatīti divu žurnālu – „Ieva” un „Klubs” - intervijas. Salīdzinātas tika intervijas, kurās intervējamais bija viena un tā pati persona. Par svarīgiem tika uzskatīti tādi kritēriji kā vizuālais noformējums, izceltās tēzes un virsraksti, attēlu izvēle, izvēlētā intervijas tēma, intervijas mērķis, lasītājam žurnālu veidotā noskaņa. Svarīgs panākumu punkts noteiktai auditorijas piesaistei ir pareiza satura izveide.
Žurnāls „Ieva”, kura mērķauditorija ir sievietes, intervijās savu saturu veido vieglāk uztveramāku, vienkāršāku, dzīvāku, spilgtāku un krāsaināku, cilvēciskāku, patīkamāk un bezrūpīgāk lasāmāku, liekot uzsvaru uz personiskajām īpašībām, sasniegumiem un nostalģiskām atmiņām. Runa ir par ģimeni, kas liek secināt, ka mērķauditorija rēķinās ar to, ka intervijās persona tiks atspoguļota personiskāk - no ne tik informatīva, faktu skatu punkta, kā arī varētu noritēt ikdienišķa saruna, kas nebūtu saistīta ar darbu un politiku.
Žurnāls „Klubs” apzinās savu mērķauditoriju, tās vēlmes un mērķtiecīgi pasniedz informāciju savā ierastajā veidā, ar ko ierastā žurnāla auditorija rēķinās. Informācija žurnālā ir krasāka nekā „Ievā”, tā nav mierīga un neitrāla. Lielākoties ir galējības, kuras atainotas gan vizuāli, gan rakstiski. Interviju saturs bija ar spēcīgāku emocionālo piesaisti, uzmanību noturošs, ar spēcīgāku vizuālo vēstījumu, kurā tika atainota sievietes seksualitāte, bet, ja attēlos atainots vīrietis, tad vēstījums ir vērsts uz karjeras veiksmi, politiku, fizisko pievilcību, teksta saturu, kurš ir vai nu ar pozitīvu, vai negatīvu pieskaņu.
Žurnālu oriģinālais saturs ir savā ziņā preču zīme, kas ir definējama kā paraksts, neapšaubāma vērtība. Auditorija ir noteikta un paliekoša, ar savām nelielām iezīmēm, kuras var manīt žurnālu dažādajos saturos. Tas arī tika manīts intervijās, no kā var secināt, ka auditorijas pieprasījums var mainīt personu atainojumu žurnālos, un tam var būt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Tas var radīt sabiedrībā nepareizu priekšstatu veidošanos, kas var pastāvēt kā ilgstošas sekas.
…