-
Latvijas Lauksaimniecības universitātes pieredze mūžizglītības programmas "Erasmus" intensīvā programma apakšprogrammas īstenošanā
2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| ANOTĀCIJA | 3 | |
| ABSTRACT | 4 | |
| АНОТАЦИЯ | 5 | |
| SAĪSINĀJUMI | 6 | |
| IEVADS | 7 | |
| 1. | ESF PROJEKTI UN APAKŠPROJEKTI AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAI LATVIJĀ | 9 |
| 1.1. | Augstākās izglītības internacionalizācijas iespējas | 12 |
| 1.2. | Starptautiskās programmas kā atbalsta instruments augstākās izglītības attīstībai Latvijā | 15 |
| 1.2.1. | Mūžizglītības programma | 16 |
| 1.2.2. | Erasmus Mundus | 21 |
| 1.2.3. | Nordplus programma | 23 |
| 1.2.4. | Tempus IV programma | 25 |
| 1.3. | LLU pieredze pētniecības un attīstības projektos | 29 |
| 2. | PROJEKTU VADĪBAS SPECIFIKA | 36 |
| 2.1. | Projektu vadības specifika izglītības projektos | 37 |
| 2.2. | Projekta ilgtspēja | 39 |
| 2.3. | Projekta riski, to novēršana | 42 |
| 3. | ERASMUS INTENSĪVĀ PROGRAMMA LATVIJĀ | 45 |
| 3.1. | LLU ERASMUS Intensīvā programma | 48 |
| 3.2. | Erasmus IP SVID analīze | 50 |
| 3.3. | Ieteikumi | 54 |
| SECINĀJUMI | 56 | |
| AVOTU UN IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 57 | |
| PIELIKUMI | 61 |
SECINĀJUMI
Eiropas Savienības finanšu resursi augstākajā izglītībā netiek piesaistīti tieši studiju procesa īstenošanai. Tos vairāk izmanto kā papildu resursi augstākās izglītības attīstībai, piemēram, akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošana (papildu stipendijas doktorantiem un maģistrantiem), augstākās izglītības iestāžu infrastruktūras atjaunošana un modernizēšana.
Šobrīd Latvijā nav izstrādāts vienots valsts līmeņa politikas plānošanas dokuments augstākās izglītības eksportspējas paaugstināšanai un ārvalstu studentu piesaistei. Tomēr IZM ir izveidojusi pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. - 2012. gadam.
Latvijas Lauksaimniecības universitātē projektu vadība un pašu projekta dalībnieku tiešie darba pienākumi ne vienmēr ir saistīti ar projektu vadību, tāpēc jau pirms projekta uzsākšanas ir jābūt skaidram plānam kādi dalībnieki būs nepieciešami konkrētajam projektam. Ja nepieciešamie dalībnieki nav pieejami no iekšējiem resursiem, tie jāpiesaista kā ārpakalpojums. Uz projekta realizācijas laiku ir jābūt atbildības plānam un pienākumu sadalījumam.
Visbiežākie šķēršļi veiksmīgam projektam ir kopējas projektu kultūras nepietiekama attīstība organizācijā, t.i., visi projektā iesaistītie dalībnieki nepietiekami izprot projektu vadīšanas principus un savu lomu tajā. Lielāka uzmanība jāpievērš arī efektīvām metodēm visu projektā iesaistīto pušu informēšanai t.i. informācijas un dokumentu veidošanas kopējai metodikai un to pieejamībai.
Veicot Erasmus IP projektu situācijas analīzi Latvijas augstskolās, tika secināts, ka izšķirošie veiksmes faktori projektā ir: skaidri formulēts mērķis, rūpīga plānošana, informācijas precizitāte un savlaicīgums, projekta vadītāja profesionalitāte.
…
Maģistra darba mērķis – izpētīt Latvijas Lauksaimniecības universitātes pieredzi Erasmus intensīvas programmas īstenošanā, apzināt nepilnības un izstrādāt priekšlikumus turpmākam Erasmus IP īstenošanas un attīstības procesam. Darba pirmajā nodaļā tika izpētīti ESF projekti un apakšprojekti augstākās izglītības attīstībai Latvijā, t.sk. izskatītas augstākās izglītības internacionalizācijas iespējas. Kā vienu no internacionalizācijas iespējām, darba autore ir izpētījusi starptautisko programmu izmantošanu Latvijas augstākās izglītības iestādēs. Otrā maģistra darba nodaļa ir veltīta izglītības projektu vadības specifikas raksturojumam. Tika izskatīti galvenie projektu vadības aspekti un to pielietojums izglītības projektos. Tika izvērtēta Latvijas Lauksaimniecības universitātes kapacitāte attīstības un pētniecības projektu īstenošanā. Balstoties uz iepriekš veikto izpēti, literatūras un avotu analīzi, statistikas datus par starptautisko programmu izmantošanu Latvijas augstākās izglītības iestādēs, maģistra darba trešajā nodaļā autore ir apkopojusi Erasmus Intensīvo programmu īstenošanas pieredzi Latvijā, izmantojot ekspertu intervijas, veikto LLU Erasmus IP SVID analīzi un risku analīzi, kā arī trešajā nodaļā ir izstrādāti ieteikumi turpmākai IP īstenošanai.
