Kurzemes baznīcas baroka stilā

Baroks bija mākslas periods un stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600. gadu un dominēja visu 17.gs. Baroka mākslai raksturīgas krāšņas krāsas, liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi gaismas efekti, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. Baroks izpaudās ne tikai tēlotājā mākslā, bet arī arhitektūrā, literatūrā un mūzikā. Baroks radās Itālijā (Romā) pēc renesanses stila 16. gs. otrajā pusē, un absolūtisma laikmetā (17.-18.gs.) tas izplatījās arī daudzās citās Eiropas zemēs.
Latvijā baroks izplatījās no 17. gs. Beigām līdz 18. gs. Beigām. Baroka stils ir dinamisks un grezns. Celtnēm raksturīgi liektu līniju ritmi, dekoratīvu elementu pārpilnība, pārspīlētas formas. Baroka stilā cēla privātmājas, muižas, pilis un dievnamus. Daudzas celtnes pārbūvēja un rekonstruēja, tās ieguva jaunus, greznus portālus un torņus. Rīgā nozīmīgākie baroka arhitektūras paraugi ir saistīti ar būvmeistara R. Bindenšū darbību, kurš piedalījies Reiterna nama būvniecībā, projektējis Svētā Pētera baznīcai jaunu fasādi un torni. Izcilākie baroka arhitektūras ansambļi Latvijā ir Rundāles un Jelgavas pilis, kuras projektējis B. F. Rastrelli.

Ventspils koktēlnieki

Kurzemē barokālu baznīcas interjeru izveidē lieli nopelni bija Ventspils koktēlniekiem. Ventspils koktēlnieki, kuru skolas pamatlicēji bija 17. gs. Meistari no Nīderlandes, ir ierakstījuši spožu lappusi Latvijas tēlniecības vēsturē. Līdzās privātiem pasūtījumiem lielākie darbi tika veikti Kurzemes baznīcās Kuldīgā, Ugālē, Ēdolē, Liepājā un citur. Nikolasa Sefrensa darbnīcas koktēlnieki izgatavoja arī rentablus – sarežģītas, daudzdaļīgas, altāri rotājošas konstrukcijas. Viens no skaistākajiem un lielākajiem (5,8 x 9,7m) altāra rebaltiem, kas labi saglabājies līdz mūsdienām, atrodas Liepājas Svētās Annas baznīcā. …