Tiesisks ietvars ir absolūti nepieciešams un kalpo par pamatu lēmumu pieņemšanai, to piemērošanai un īstenošanai, visām demokrātiskajām valstīm. Kaut arī Eiropas Savienību nevar uzskatīt par valsti, šīs apgalvojums attiecas arī uz to. Ja nebūtu izstrādāta likumīgā kārtība, respektīvi, likums, kas noteic varas un atbildības sadalījumu starp Eiropas Savienības institūcijām un Eiropas Savienības dalībvalstīm, tad efektīva lēmumu pieņemšana Eiropas Savienības politiskajos, ekonomiskajos un citos jautājumos nebūtu iespējama. Protams, likums nav vienīgais faktors, kas ietekmē nu veido lēmumu pieņemšanas procesu un likumdošanu Eiropas Savienībā. Tomēr, likums ir tas, kas veido tos tiesiskos rāmjus un robežas, kuru ietvaros tiek pieņemti lēmumi un likumi.
Pati Eiropas Savienības likumdevējsistēma ir klasiskā divpalātu likumdevēj iestādes piemērs, kur Padome pārstāv valstu valdības un Parlaments, savukārt pārstāv pilsoņus. Par spīti tam faktam, ka Padomē galvenie aktieri ir dalībvalstu valdību pārstāvji, bet Parlamentā – politisko partiju pārstāvji, ārēja politika un politiskā organizācija abās palātās ir līdzīgas.
Lai labāk varētu saprast kā šī sistēma darbojas, ir jāaplūko dažas teorijas par likumdošanas organizāciju. …
