Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.05.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 1.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 2.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 3.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 4.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 5.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 6.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 7.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 8.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 9.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 10.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 11.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 12.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 13.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 14.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 15.
  • Referāts 'Valoda Eiropas Savienībā', 16.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Latviešu valoda citu Eiropas Savienības valodu vidū    4
  Latviešu valoda un Eiropas Savienība: medaļas divas puses    5
  ES oficiālā valoda    6
  Jaunā leksika un terminoloģija    7
  Daudzvalodība Eiropas sabiedrībā    8
  Valodu apguve agrā bērnībā - jauns ES pētījums    10
  Nobeigums    12
  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

Eiropas Savienība veidota atbilstīgi principam "vienotība dažādībā": kultūras, tradīciju un paražu, un valodu dažādībā. 22. pantā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ko ES līderi pieņēma 2000. gadā, noteikts, ka Eiropas Savienība respektē valodu dažādību, un saskaņā ar minētās hartas 21. pantu aizliegta diskriminācija vairāku iemeslu, tostarp valodas, dēļ. Kopā ar cieņu pret cilvēku, atvērtību citām kultūrām, iecietību un citu pieņemšanu valodu dažādības respektēšana ir Eiropas Savienības pamatvērtība. Šis princips attiecas ne tikai uz 23 Eiropas Savienības oficiālajām valodām, bet arī uz daudzām reģionu un minoritāšu valodām, kurās runā daļa iedzīvotāju. Tieši dažādība padara Eiropas Savienību par to, kas tā ir: nevis par "kopēju katlu", kurā atšķirību tikpat kā nav, bet par vietu, kurā dažādību atzīst par spēka avotu.
Faktiski zinātniskā pētniecība ir pierādījusi, ka vislabākais veids, kā veicināt mūžizglītību, ir nodrošinot kvalitatīvu pamatizglītību. Ja cilvēks ir iemācījies, kā ir jāmācās, viņš vairs nebaidās no grūtībām apgūt kaut ko jaunu. Tāpēc sākt apgūt svešvalodas jau mazotnē ir ļoti efektīvs veids, kā veicināt daudzvalodību, ko tālāk var papildināt ar tādām pašreizējām programmām kā Socrates, Leonardo da Vinci, Tempus, Erasmus Mundus vai arī jauno mūžizglītības programmu. Arī multimēdiji un internets ir efektīvs līdzeklis daudzvalodības veicināšanai, piemēram, filmu subtitru skatīšanās iespējas iedvesmo cilvēkus mācīties svešvalodas, kā tas ir pierādījies dalībvalstīs ar šādu praksi.
Vairāku valodu pratēji pilnā mērā novērtē daudzvalodības priekšrocību. No savas pieredzes viņi stāsta, ka izmantojot iespēju runāt citās valodās, šādā veidā var daudz vairāk pietuvoties attiecīgajai vietai. Tā var labāk izprast šīs valsts problēmas, tās kultūru un arī cilvēkus.

Nobeigums.
21. gadsimta pasaulē, arvien pieaugot savstarpējai atkarībai un mijiedarbībai, arvien pieaugs arī nepieciešamība katram Eiropas pilsonim sadarboties ar citu valstu iedzīvotājiem, un šī sadarbība būs balstīta uz savstarpēju interesi, toleranci un solidaritāti. Mums ir daudzi kopīgi politiski un ekonomiski mērķi, bet domājam mēs dažādās valodās. Mums, jauniešiem - paaudzei, kas dibinās ģimenes un strādās Eiropas Savienībā nāksies dzīvos pēc principa “vienotība dažādībā”. Cik veiksmīga ir šī pieeja un cik labi mēs spēsim sekot šīm principam, atkarīgs no mūsu pašu vēlmēm, prasmēm un ambīcijām.
Daudzvalodība ir spēcīgs instruments, ar kuru, neatkarīgi no dzīvesvietas un lietotās valodas, runātājs tiek saprasts, uzklausīts un gūst cieņu. Kultūras un valodu dažādība nav apgrūtinājums, bet brīnišķīga iespēja saprast citus un tikt saprastam.

Autora komentārsAtvērt
Atlants