Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.04.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Latviešu valodas lietojums jauniešu vidū', 1.
  • Referāts 'Latviešu valodas lietojums jauniešu vidū', 2.
  • Referāts 'Latviešu valodas lietojums jauniešu vidū', 3.
  • Referāts 'Latviešu valodas lietojums jauniešu vidū', 4.
  • Referāts 'Latviešu valodas lietojums jauniešu vidū', 5.
  • Referāts 'Latviešu valodas lietojums jauniešu vidū', 6.
  • Referāts 'Latviešu valodas lietojums jauniešu vidū', 7.
  • Referāts 'Latviešu valodas lietojums jauniešu vidū', 8.
  • Referāts 'Latviešu valodas lietojums jauniešu vidū', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Ja nekas netiks darīts latviešu valodas attīstības labā digitālajā vidē, ar laiku tā draud kļūt par ķēķa valodu, brīdina uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs, kurš ir viens no Eiropas Komisijas finansētā pētījuma Latviešu valoda digitālajā laikmetā autoriem. Tiesa, tuvākajos gados latviešu valodai noriets nedraud, tomēr tālākā nākotnē kādu dienu varam attapties, ka bezdarbības dēļ ikdienas saziņa galvenokārt notiek, piemēram, angliski. «Ja resursi internetā nebūs pieejami latviešu valodā, tad, grozi, kā gribi, bet cilvēki izmantos to, kas ir pieejams citās valodās,» atzīst arī Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes profesors Juris Borzovs. Lai novērstu šo draudu un latviešu valoda spētu izjoņot līdzi tehnoloģiskajam skrējienam, nepieciešams novirzīt ES resursus datorlingvistikas attīstībai, uzskata A. Vasiļjevs. Datorlingvistika pēta un pilnveido valodas izmantošanu tehnoloģijās vai, vienkāršākiem vārdiem sakot, datoram iemāca valodu. Piemēram, latviski runājoša automašīnas navigācijas ierīce. Tiesa, līdzšinējos centienus datorterminu latviskošanā Dienas aptaujātie eksperti neuzskata par īpaši veiksmīgiem. Tomēr datortermini ir tikai maza daļa no apjoma, kas «jāiemāca» datoram, jo tam jāizprot valoda kā vesela sistēma, lai tas spētu strādāt latviski. Pirms dažām nedēļām publicētajā pētījumā par Eiropas valodu nākotni, kurā vienlaikus pētīts 30 valodu stāvoklis, secināts, ka 21 no tām ir apdraudēta pastāvēšana digitālajā vidē. Sliktākajā situācijā atrodas latviešu, lietuviešu, īslandiešu un maltiešu valoda.( Zalāne,2012)
Žargonismi piesārņo valodu un liecina par zemu valodas kultūru. Dažreiz žargons ir tikai īpaša runas maniere, piemēram, skolēniem, studentiem, kareivjiem. Piemēram, matene matemātika, latene latviešu valoda, maģis magnetofons, disene diskotēka, biblene bibliotēka, faķis fakultāte, učene skolotāja, bračka brālis, kreizī traks, senči vecāki, raustīties baidīties. Žargona lietošanas iemesls bieži ir vēlme būt oriģinālam, izteikties neparasti, bieži liekas, ka ar žargonismu palīdzību var izteikties spilgtāk, emocionālāk. Tā kā ilgi lietoti, ierasti vārdi pamazām zaudē emocionālo iedarbību, kļūst pārāk pierasti, nemitīgi rodas jauni, neparasti žargoni.

Autora komentārsAtvērt
Atlants