Cilvēka iedarbība uz dabas vidi 20.gs. ieguva globālu raksturu. Dabas noplicināšana ir kļuvusi par parastu dzīves parādību. Uz savstarpējo konkurenci balstītā industriālo valstu saimniecība ir saistīta ar nemitīgu attīstību, apstāšanās ir sveša tās būtībai.
Intensīva industrializācija un pilsētu augšana ļoti piesārņo dabas vidi. Pasaulē gada laikā atmosfērā nokļūst 700 tūkstoši tonnu freona un 50 miljoni tonnu slāpekļa oksīdu, kas veicina ozona slāņa noārdīšanos. Cilvēka darbības pēdas atrastas arī Antarktīdas ledājos. Mainot, pārveidojot dabu sev vēlamā virzienā, cilvēkam noteikti jāievēro dabas likumi, jāizmanto dabiskie spēki un procesi. Pretējā gadījumā cilvēku darbības sekas apdraudēs viņa paša eksistenci
…
