Pasaules vēsturē mēs varam saskatīt daudz dažādu personāžu un notikumu, par kuriem runājot starp vārdiem ”varoņi” un ”upuri” var likt vienlīdzības zīmi. Tāpat, manuprāt, ir ar latviešu strēlniekiem. Par spīti pašaizliedzīgajām cīņām, kuru galvenais dzinējspēks bija savas zemes brīvība, un 1917. gada notikumiem, kuru galarezultāts bija strēlnieku pāriešana boļševiku piekritēju pusē, viņi tomēr cieta milzīgus zaudējumus cara ģenerāļu untumu, neprasmes un vienkāršu iegribu dēļ.
Pēc manām domām, pieminēšanas vērts ir tas fakts, ka tik daudzi vienkārši ņēma un pieteicās kā brīvprātīgie. Pēc 700 gadu apspiestības šī vīzija par brīvu Latviju bija tā, kas palīdzēja strēlniekiem paveikt to, ko viņi ir paveikuši.
Strēlnieku veiksme un kaujas prasme atnesa viņiem pasaules slavu. Pretinieks bīties bijās no sadursmes ar latviešu pašpuikām. Manuprāt, patriotisma apziņa bija pilnībā aptumšojusi viņu prātu. Vai varbūt pareizāk būtu teikt- apgaismojusi. …
