Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.06.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Paraugs 'Sirds fizioloģija, sirds automātija', 1.
  • Paraugs 'Sirds fizioloģija, sirds automātija', 2.
  • Paraugs 'Sirds fizioloģija, sirds automātija', 3.
  • Paraugs 'Sirds fizioloģija, sirds automātija', 4.
  • Paraugs 'Sirds fizioloģija, sirds automātija', 5.
  • Paraugs 'Sirds fizioloģija, sirds automātija', 6.
Darba fragmentsAizvērt

DISKUSIJA
Apskatot vardes kardiogrammu, var redzēt, ka, uzpilinot sirdij Ringera šķīdumu 4°C, sirdsdarbības frekvence pakāpeniski samazinās, palielinās kontrakciju amplitūda. Manuprāt, var pat novērot aritmiju: pēc venozā sīnusa saraušanās seko priekškambaru saraušanās, kas nenotiek vienlaicīgi (divi zobi/vilnīši pēc venozā sīnusa un pirms kambara kontrakcijas). Pēc Ringera šķīduma 18-20°C uzpilināšanas, seko frekvences palielināšanās un amplitūdas samazināšanās.
Kambara ekstrasistoļu iegūšanai tika izmantots 4 V spriegums. Novērojams, ka pēc ekstrasistoles izkrīt kārtējā kambara sistole (kompensatorā pauze). Šo ekstrasistoli iespējams iegūt tikai tad, kad beidzies kambara refraktārais periods.

Nosakot sirds darbības ritmu, tika noteikts, ka vardes sirds saraujas 47 reizes minūtē. Šo saraušanos ģenerēja atipiskās šūnas venozajā sīnusā. Pēc pirmās ligatūras uzlikšanas tika bloķēta impulsa pārvade no venozā sīnusa atipiskajām šūnām uz pārējām sirds daļām un, nosakot ritmu, varēja novērot atšķirību: venozajā sīnusā 47 reizes/min, priekškambaros un kambarī 18 reizes/min. Impulsu šai gadījumā ģenerēja priekškambaros esošās atipiskās šūnas. Frekvence arī šai gadījumā ievērojami zemāka.

Autora komentārsAtvērt
Atlants