Valsti nav viegli proklamēt ,jo tas nav nekāds vienkāršs veidojums. Ar valsti var saprast gan zināmu institūciju kopumu, kurā ietilpst, piemēram, parlaments, valdība, bruņotie spēki, policija, tiesas, teritoriālā vienība. Valstij ir raksturīgas vairākas iezīmes:
noteikta teritorija un iedzīvotāji (pilsoņi);
valsts ir suverēna;
valsts institūcijas ir publiskas, sabiedriskas; valsts institūcijās ir publiskas, sabiedriskas; valsts institūcijās tiek pieņemti visai sabiedrībai saistoši lēmumi;
valstij pieder likumīgās vardarbības monopols, lai tā spētu īstenot pieņemtos lēmumus.
Lai atbilstu visiem šiem valsts kritērijiem, Latvijas dibinātājiem nācās iziet cauri daudz dažādām grūtībām. Un pirmās no tām bija Latvijas teritorijā dzīvojošo cilvēku entuziasma trūkums. 18. gadsimtā, nesdami vācu feodāļu un krievu jūgu gadsimtiem ilgi, latvieši bija panīkuši un nolaiduši rokas. Tā, līdz pat 1860-tajiem gadiem latviešiem bija visai vāja nacionālās identitātes izpratne, jo dzimtbūšana ierobežoja zemnieku intelektuālās un sociālās ģeogrāfijas robežas. Lielie muižnieku īpašumi noveda pie zemes nepietiekamības pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, radot ievērojamu bezzemnieku slāni, kas 19.gs. otrās puses sākumā sasniedza ap 60% no visiem iedzīvotājiem. Doma par savas neatkarīgas valsts dibināšanu neparādījās vispār.…
