APL un LAPK līdzāspastāvēšana vairakkārt radījusi pārpratumus par administratīvo pārkāpumu lietās piemērojamām tiesību normām (pastāvēja divu likumu piemērošana vienas lietas izskatīšanā) attiecībā uz vairākiem jautājumiem, piemēram, LAPK neregulēja procesuālo termiņu noteikšanu iestādē, kaitējuma atlīdzināšanu, jaunatklātos apstākļus, lietas dalībniekus, tiesību normu hierarhijas kontroli, lēmuma atzīšanu par prettiesisku utt. – tāpēc tam bija jāpiemēro APL noteikumi.
Administratīvo pārkāpumu lietas ir nošķiramas no pārējo lieto kategorijām (civillietām, krimināllietām) pēc šādām pazīmēm:
1)lietas dalībnieki – administratīvo pārkāpumu lietā lietas dalībnieki parasti ir privātpersona un iestāde (šī pazīme tās nošķir no civillietām un krimināllietām);
2)lietas izskatīšanas priekšmets – vienmēr privātpersonas prettiesiska darbība (tāpat arī krimināllietās), turpretim civillietas un administratīvajās lietās lietas izskatīšanas priekšmets ne vienmēr ir personas prettiesiska rīcība;
3)lietas izskatīšanas rezultāts – administratīvo pārkāpumu lietās, tāpat kā krimināllietās, lietas izskatīšanas rezultāts ir izlemts jautājums par juridisko atbildību (sodu un sodāmību).
Arī šobrīd, kaut vai administratīvo pārkāpumu lietas vairs nav administratīvi procesuālo tiesību objekts, joprojām atsevišķos gadījumos administratīvo pārkāpumu lietas nav zaudējušas sasaisti ar administratīvo procesu – vairāki sastāvi paredz administratīvo atbildību par valsts pārvaldes iestāžu likumīgo prasību (tostarp AA) neizpildi, tas nozīmē, ka administratīvo pārkāpumu lietā tāpat vajag pārbaudīt šīs prasības, par kuras neizpildi paredzēts administratīvai sods, likumību (tas nozīmē, ka akts jāizskata arī administratīvā procesa kārtībā).
…
