1970.g. sākumā Rietumvalstis sāka attīstīt samierināšanās politiku, kam bija jāuzlabo un jānostabilizē attiecības ar Padomju Savienību, tā mazinot nedrošību, ko bija izraisījusi kodolieroču izplatīšanās aukstā kara laikā. Kodolieroču izplatīšanās ievērojami palielināja arī Padomju Savienības nedrošības sajūtu. Tā sākotnēji jau bija radusies jau toreiz, kad īpaši Padomju Savienībā tā domāja – uz sociālistisko iekārtu pagaidām pārejot tikai vienai valstij, tā automātiski nonāca naidīgo kapitālistisko valstu ielenkumā. Padomju Savienības vadoņiem īstu drošības sajūtu radījusi nebija arī pēc Otrā pasaules kara izveidotā citu valstu drošības josta, kas nu apjoza Padomju Savienību, jo karš bija beidzies bez vispārējā miera līguma parakstīšanas un esošo robežu atzinuma. Daudzas Rietumvalstis joprojām arī neatzina kara laikā bez liela trokšņa no pasaules kartes pazudušo Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā. …
