Vērtējums:
Publicēts: 20.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Konspekts 'Kvalitatīvo pētījumu datu analīzes specifika', 1.
  • Konspekts 'Kvalitatīvo pētījumu datu analīzes specifika', 2.
  • Konspekts 'Kvalitatīvo pētījumu datu analīzes specifika', 3.
  • Konspekts 'Kvalitatīvo pētījumu datu analīzes specifika', 4.
  • Konspekts 'Kvalitatīvo pētījumu datu analīzes specifika', 5.
  • Konspekts 'Kvalitatīvo pētījumu datu analīzes specifika', 6.
  • Konspekts 'Kvalitatīvo pētījumu datu analīzes specifika', 7.
  • Konspekts 'Kvalitatīvo pētījumu datu analīzes specifika', 8.
  • Konspekts 'Kvalitatīvo pētījumu datu analīzes specifika', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Sociālā pētījuma mērķis ir atklāt sistemātisku sociālās uzvedības modeli. Daži no šiem modeļiem ir aprakstoši, bet daži izskaidrojoši.
Cēlonība nav vienkārša lieta. Katru dienu mēs runājam par cēloņiem un sekām neskaitāmās situācijās. Dažādām situācijām ikdienas dzīvē mums ir savs skaidrojums.
Pētot sociālos procesus, piemēram, kādi faktori nosaka, par ko cilvēks balsos, var atrast daudzas atbildes. Bet sociālais pētījums par balss nodošanas izvēles procesu izvērtē nedaudzus faktorus, kas ir vairāk iespējami kā citi. Uz balss nodošanas izvēli ietekmi atstāj, piemēram, ekonomiskais stāvoklis, rase un arī reliģiskā pārliecība. Lielu nozīmi uz balsošanas procesu atstāj ģimenes tradīcijas – cilvēki parasti balso par to pašu, par ko savulaik ir balsojuši viņu vecāki.
Varbūtība zinātnē tiek izteikta skaitliski. Vienkāršs piemērs ir par to, kāda ir varbūtība, ka metot spēļu kauliņus, izkritīs 2. Pirmkārt, ir seši iespējamie skaitļi. No šiem sešiem tikai viens ir 2. Tātad, iespēja, ka izkritīs spēļu kauliņš 2, ir 1/6 vai 0,1667.
Varbūtība spēļu kauliņa gadījumā ir noteikta deduktīvi, bet gadījumā ar balsošanu varbūtība par mūsu izvēli ir noteikta induktīvi – t.i., pamatojoties uz vecāku pieredzi.
Iespējamie cēloņi sociālajā pētījumā gandrīz vienmēr ir induktīvi noteikti.
Zinātne bieži tiek aprakstīta kā loģiski empīriska. Papildinot novērojumus, pētnieks veido slēdzienu, izmantojot sajūtas. Precīzāks slēdziens ir tad, ja bez sajūtām tiek izmantota arī racionāla domāšana. Zinātniskajai loģikai ir gan deduktīvie, gan induktīvie aspekti.
Deduktīvo loģiku reizēm definē kā cēlonību no vispārīgā uz specifisko, bet induktīvo loģiku vada citi principi – no šauras, specifiskas jomas uz vispārīgo.
Klasiskais deduktīvās loģikas piemērs ir siloģisms:
Visi vīrieši ir mirstīgi.
Sokrāts ir vīrietis.
Tātad, Sokrāts ir mirstīgs.

Induktīvā loģika sākas ar konkrētiem, empīriskiem novērojumiem un cenšas atrast vispārīgus modeļus.
Gan dedukcija, gan indukcija ir vitāli nepieciešams kritiskajā zinātniskajā domāšanā. Tās ir divas savstarpēji saistītas pieejas.

Autora komentārsAtvērt
Atlants