Elektriskā strāva dažādās vielās
1) Elektriskā strāva metālos
Brīvie lādiņnesēji ir elektroni (10'28m-3)
Elektroni atrodas nepārtrauktā, haotiskā siltumkustībā ar vid. Ātrumu 10-4m/s (elektronvadītspēja)
Sildot metālus, to pretestība palielinās, tātad vadītspēja samazinās
2) Elektriskā strāva šķidrumos jeb elektrolītos
Brīvie lādiņnesēji ir „+” (uz katodu) un „-” (uz anodu) lādēti joni- jonvadītspēja
Elektrovadītspēja ir novērojama šķidriem metāliem
Strāvas plūšana elektrolītos ir saistīta ar vielas pārnesi- elektrolīzi
Paaugstinoties elektrolīta temp., tā pretestība samazinās, tātad vadītspēja palielinās
m=kIt
3) Elektriskā strāva gāzēs
Gāzes galvenokārt sastāv no neitrālām molekulām un atomiem, tāpēc tās ir dieleltriķi; elektrovadītspēja ir niecīga
Lai gāze kļūtu par vadītāju, ir jāpalielina tās vadītspēja (gāzi sildot, apstarojot ar dažādiem starojumiem jeb iedarbojoties ar elektrisko lauku); tā rez. gāze jonizējas- sadalās „+” jonos un brīvajos elektronos
Gāzēm ir gan elektrovadītspēja, gan jonvadītspēja
Strāvas plūšanu gāzēs sauc par gāzu izlādi (*nepatstāvīgā izlāde;*patstāvīgā izlāde:-elektronu triecienjonizācija;-elektronu emisija;*mirdzizlāde)
…
