Skaistās rindas veltītas skaistulēm, kas tapa par Čaka dzejas mūzām un iedvesmas lidojumu. Plaukstošā mīlestība ir garīga saikne, kas vieno dzejnieku un šīs sievietes un kas liek sirdij trīsēt ilgās un sapņos par nākotni un mīlestības spēku.
Aleksandra Čaka dzeja ir gan savdabīgs personības spogulis, gan iespēja uzburt lirisko es, kas izjūt dažādus dvēseles stāvokļus un sapņo par mīlestību. Sapnis ir simbols priekšnojautām un garīgiem pārdzīvojumiem, kas aprakstīti dzejā. Liriskais es analizē un mēģina izprast savas jūtas, dvēseles stāvokli, taču allaž nonāk pie secinājuma – mīlestībai piemīt lielākā vara. Tādējādi liriskais varonis sapņo par iespēju mīlēt tapt mīlētam, jo tā ir dzīves virsotne. Es uzskatu, ka Čaka dzeja ir nozīmīgs literatūras mantojums, jo tikai pasaules līmeņa dižgari var sacerēt vārsmas, kas dzīvo desmitiem gadu pēc to uzrakstīšanas. Mīlestības lirika ir ārkārtīgi spēcīgi uzrakstīta, jo to caurstrāvo bagāta valoda un mākslinieciskie līdzekļi, kā arī emocionālās pasaules atveids.
…
