Dažādu instrumentu un iekārtu pielietojums pārtikas analīzē pēdējo 20 gadu laikā ir strauji attīstījies, kas ir uzskatāms par progresu zinātnes jomā, jo, rezultātā, tiek atvieglota pētījumu norises gaita. Kā arī iespējams ātrāk un daudz vienkāršāk veikt pat ļoti sarežģītus pētījums, kas savukārt ne vienmēr un visur ir iespējams, atduroties pie ekonomiskās situācijas konkrētās valstīs.
Izmantojot tehnoloģiskās iekārtas, pārtikas analīzē, tiek ietaupīts laiks, kā arī ir lielāka darba precizitāte. Jaunākās tehnikas dod iespēju iegūt plašākā spektrā ķīmijas un fizikas kopsakarības. Darbā tika izskatītas dažādas, pārtikas analizēšanā, izmantojamās metodes, kā piemērām: optiskās un spektroskopiskās metodes, kas sevī ietver UV/Vis – spektroskopiju, fotometriju, IS spektroskopiju, AAS, liesmas fotometrij, polarimetriu un refraktometriju. Bez iepriekšminētajām metodēm zinātnes rezultātu veiksmīgai iegūšanai un interpretācijai tiek izmantotas hromotogrāfijas metodes, kas labi zināmas kā vielu sadalīšanas metodes (plaknes hromotogrāfija – plānslāna hromotogrāfija, papira hromotogrāfija un kolonnu hromotogrāfija). Hromotogrāfijas metodes tiek iedalītas sīkāk arī pēc fāzu kombinācijas un sadalīšanas veida.
Optiskās un spektroskopiskās metodes balstās uz vienu kopīgu pazīmi – uz vielas mijiedarbību ar enerģiju starojuma formā. Starojums aptver apgabalu no mikroviļņiem līdz pat rentgenstariem, par „gaismu” sauc vienīgi elektromagnētiskā spektra redzamo daļu, kas ir viļņu garums (400 – 800 nm).…
