Romas impērija bija Senās Romas periods, kas aizsākās pēc Romas republikas sabrukšanas līdz ar Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu. Visbiežāk zinātnieki uzskata, ka Romas impērija pastāvēja līdz Rietumromas sabrukumam 476.g.
Pēc Augusta iecelšanas par imperatoru Romas pārtapa no republikas par impēriju un iesākās ilgstošs tās uzplaukuma un labklājības laiks. Tika pievienotas jaunas teritorijas Austrumos, agrāk iekarotajās nostiprināja pārvaldi.
Valdnieka Trajāna laikā Romas impērija sasniedza savus maksimālos teritoriālos izmērus. Pakļautas tika Mezopotāmija, Asīrija, Ziemeļāfrikas piekraste, Gallija u.c. šajā laikā bija straujš saimnieciskais uzplaukums Romas impērijā, attīstījās arī tirdzniecība ar Indiju un Ķīnu. Šis laiks impērijā tiek uzskatīts par brieduma laiku, kad neviens vēl nespēja paredzēt tās bojāeju.
Viens no Impērijas sabrukuma iemesliem bija tas, ka tik milzīgām teritorijām nebija iespējams nodrošināt pietiekamu aizsardzību un bija neiespējami to visu pārvaldīt. …
