Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.04.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Kurzemes un Zemgales hercogiste', 1.
  • Referāts 'Kurzemes un Zemgales hercogiste', 2.
  • Referāts 'Kurzemes un Zemgales hercogiste', 3.
  • Referāts 'Kurzemes un Zemgales hercogiste', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Kurzemes un Zemgales hercoga valsts.
Gotharda Ketlers – pirmais Kurzemes hercogs.

Kurzemes hercogi un viņu valsts teritorija.
Livonijas valstiņām bojā ejot, Kurzeme un Zemgale kļuva par hercoga valsti – Polijas virskundzībā. Grobiņas apgabals no sākuma neatradās hercogistē, tā piederēja Prūsijas hercogam. 17.gs. sākumā pievienoja pārējai Kurzemei. Bijušo Kurzeme jeb Piltenes bīskapiju pārvaldīja dāņu hercogs Magnuss. Viņš bija apsolījis pēc nāves atstāt savu valsti Kurzemes hercogam.
Pirmais Kurzemes hercogs un muižnieki.
Pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers. Savu tiesību aizstāvēšanā muižnieki izmantoja landtāgu.
Gotharda privilēģija.
Atkarīgs no muižniekiem. Centās dzīvot ar viņiem saticīgi un izpildīt viņu vēlēšanos. 1570.g. izdeva „Gothards privilēģiju”, kas nodrošināja muižniekiem plašas tiesības un priekšrocības. Agrākās lēņu muižas kļuva par to lietotāju gandrīz pilnīgu īpašumu, ko varēja atstāt dēliem un meitām. Muižniekiem bija atsvabināti no visiem valsts nodokļiem un klaušām, atskaitot kara gaitas. Viņi ieguva kroģēšanas, tirgošanas, medību, zvejas, dzirnavu, alus darīšanas un degvīna dedzināšanas tiesības. Šī Gotharda privilēģija ne tikai ierobežoja hercoga tiesības, bet arī zemniekus nodeva muižnieku varā. …

Atlants