Vērtējums:
Publicēts: 05.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Mutācijas', 1.
  • Prezentācija 'Mutācijas', 2.
  • Prezentācija 'Mutācijas', 3.
  • Prezentācija 'Mutācijas', 4.
  • Prezentācija 'Mutācijas', 5.
  • Prezentācija 'Mutācijas', 6.
  • Prezentācija 'Mutācijas', 7.
  • Prezentācija 'Mutācijas', 8.
  • Prezentācija 'Mutācijas', 9.
  • Prezentācija 'Mutācijas', 10.
  • Prezentācija 'Mutācijas', 11.
  • Prezentācija 'Mutācijas', 12.
  • Prezentācija 'Mutācijas', 13.
Darba fragmentsAizvērt

Cēlies no lat. Vārda mutatio, kas nozīmē pārmaiņas
Nejaušas un neatgriezeniskas iedzimtības materiāla pārmaiņas, ko izraisa mutagēni.
Mutācijas iedalās 2 lielās grupās: Somatiskās un Ģeneratīvās.
Gēnu jeb punktveida mutācijas ir izmaiņas DNS gēna nukleotīdu secībā, kuru rezultātā olbaltumvielas struktūrā bieži tiek iekodēta nepareiza aminoskābe.

Sinonīmu mutācija – bāzu aizvietošana nepārmaina gēna kodēto polipeptīdu, aminoskābes nomaiņa nenotiek.
Nonsensmutācija – Nomainoties nukleoīdam izveidojas stop kodons (polipēdīta sintēze tiek pārtraukta)
Misensmutācija – aizvietojot bāzes, nomainās aminoskābe [kodons].

Genoma mutācijas ir hromosomu skaita pārmaiņas. Genoms ir gēnu kopums, kas satur no katra gēna tikai vienu alēli. Normāli organismam ir divi genomi. Organismus, kuriem ir vairāk nekā 2 hromosomu komplekti, sauc par poliploīdiem.
Hromosomu skaita pārmaiņas iedalās eiploīdijā un aneiploīdijā.

Hemofīlijas
Atomelektrostaciju darbība
Globālā sasilšana
DDT jeb dusts, ko masveidā sāka ražot un lietot 2. pasaules kara laikā
Elektriskie un elektroniskie aparāti.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants