Vikingu sirošanu veicināja Skandināvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, nepateicīga zeme zemkopībai un lauksaimniecībai, jo viss apkārt bija daudz klinšu un kalnains reljefs. Tā kā vikingi dzīvo blakus jūrai, tad viņiem bija attīstīta jūras flote. Vikingu pirmās laivas sauca par kogem. Tās bija aptuveni 23, 5 m garas un aptuveni 5,2 m platas un tās varēja uzņemt 18 tonnas smagu kravu un 70 cilvēku apkalpi. Vikingu laikmetā iezīmējās vairāki sirojumu virzieni. Norvēģiem bija izdevīgi doties uz Īriju, Skotiju un Angliju, kas bija diezgan bagātas, bet iekšējo cīņu novājinātas zemes. Dāņu vikingu sirojumu galvenais virziens bija Franku valsts. Visas šīs zemes, lai atpirktos no vikingu sirojumiem, sāka maksāt nodevas.…
