-
Prakses atskaiteRīgas Ekonomikas augstskolas (REA) bibliotēkā
Novērtēts!Prakses atskaite8 Datori, elektronika, programmēšana, Bibliotēkzinātne
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Bibliotēkas vēsture | 1 | |
| Galvenie Bibliotēkas uzdevumi | 3 | |
| Fonda lielums un sastāvs | 3 | |
| Lasītāju skaits | 3 | |
| Bibliogrāfiskais uzziņu aparāts | 3 | |
| Datu bāzes | 4 | |
| Personāls | 5 | |
| Materiālā bāze | 5 | |
| Apkopojums par prakses laikā paveikto | 5 | |
| Secinājumi | 6 | |
| Pielikums Nr.1 | 7 | |
| 1. uzdevums | 7 | |
| Bibliotēkas struktūra un struktūrvienību darbs | 7 | |
| Pielikums Nr.2 | 9 | |
| 2. uzdevums | 9 | |
| Bibliotēkas automatizācijas raksturojums | 9 |
Bibliotēkas raksturojums
2005. gada februāri strādāju praksi Rīgas Ekonomikas augstskolas bibliotēkā.
REA bibliotēka (tālāk tekstā - Bibliotēka) apmeklētājiem ir atvērta katru dienu: darba dienās 8:00-20:00, bet sestdienās un svētdienās 12:00-20:00.
Bibliotēkas vēsture
REA bibliotēkas vēsture aizsākās 1994. gadā reizē ar REA darbības uzsākšanu. Lielu ieguldījumu REA bibliotēkas tapšanā bija devusi iepriekšējā bibliotekāre Sandra Ozoliņa – bija pasūtītas un apstrādātas grāmatas, apkopotas mēdijos sastopamās publikācijas par Rīgas Ekonomikas augstskolu un tās personībām, kā ari veikti citi bibliotekārie procesi. 1995. gadā darbu uzsāka bibliotēkas patreizējā vadītāja Daina Puntuka, kas deva lielu ieguldījumu bibliotēkas tālākā attīstībā, padarot to par mūsdienīgu ekonomiskās un biznesa informācijas centru.
Pirmajos Bibliotēkas pastāvēšanas gados viens no tās galvenajiem mērķiem bija nodrošināt ar mācību grāmatām visus Rīgas Ekonomikas augstskolas studentus. Ņemot vērā mācību grāmatu augstās cenas, studentu un mācību kursu skaitu, ir saprotams, ka Bibliotēkai papildus izglītojošu materiālu iegādei neatlika pietiekoši daudz līdzekļu. 1997. gadā slavens zviedru uzņēmējs Johans Bjorkmans REA bibliotēkai ziedoja 2 miljonus zviedru kronu (apmēram 220 000 eiras). Šo naudu Bibliotēka izmantoja jaunu grāmatu iegādei ekonomikas un uzņēmējdarbības nozarēs.
Jaunie bibliotēkas krājuma apjomi tika sakārtoti pēc Dewey klasifikācijas sistēmas. Nākošais solis bija bibliotēkas automatizētās informācijas sistēmas izvēle. Pēc rūpīgas tirgus izpētes tika izvēlēta ASV ražotā bibliotēku informācijas sistēma GLAS (Graphical Library Automation System), ko piedāvāja uzņēmums Data Trek (patreizējais nosaukums EOSI – Electronic Online Systems International). Pēc pusgada visas grāmatas bija kataloģizētas un atradās brīvpieejas fondā.…
Saturs Bibliotēkas raksturojums. Bibliotēkas vēsture. Galvenie Bibliotēkas uzdevumi. Fonda lielums un sastāvs. Lasītāju skaits. Bibliogrāfiskais uzziņu aparāts. Datu bāzes. Personāls. Materiālā bāze. Apkopojums par prakses laikā paveikto. Bibliotēkas struktūra un struktūrvienību darbs. Bibliotēkas automatizācijas raksturojums
