Normāla cilvēciska saskarsme nav iespējama bez elementāro uzvedības normu, morāles normu un etiķetes ievērošanas. Kulturālas attiecības uzliek pienākumu katram indivīdam cienīt cilvēces izstrādātās vērtības, bez kurām būtu problemātiska sabiedrības eksistēšana, rastos haoss un anarhija. Etiķetes prioritātes pār spēka tiesībām atklāj plašas perspektīvas savstarpējo attiecību regulēšanā un demonstrē katras dialogā iesaistītās puses civilizācijas līmeni.
Uzvedības normas ir pašas par sevi saprotamas un visiem labi zināmas, tāpēc liekas, ka nebūtu nepieciešams runāt par tām īpaši. Paradoksāli, bet tieši tās lietas, kas ir visvienkāršākās un zināmas jau kopš bērnības, vajag pastāvīgi izskaidrot un zināmā veidā popularizēt. Labas uzvedības normas tikai tad saglabā savu spēku un iedarbību uz cilvēka dvēseli un sirdi, kad tās funkcionē sabiedrībā, kad cilvēki nodod tās viens otram no paaudzes paaudzē un aktīvi pielieto praksē. Ja sabiedrība kaut uz mirkli aizmirst etiķetes normas, rodas haoss un juceklis. Kā jebkura lieta, kas sabiedrībā netiek pieprasīta, arī labas uzvedības normas pārklājas ar biezu putekļu kārtu, deformējas un pārvēršas par mūsdienīgam cilvēkam maznozīmīgu vēsturisku retumu. Par laimi, gara kritieni un morāles aizēnojumi visdrīzāk ir pagaidu parādības nekā pasaules un dabas normāls stāvoklis. Un notiek tas, kam ir jānotiek - cilvēki vēlreiz un vēlreiz pārliecinās par vispārcilvēcisko kritēriju vērtību.…
