Vakars, 100 gadīgais Jēkabs sēž telts priekšā un viņam blakus stāv 17 gadus vecais Jāzeps. Jāzeps stāsta tēvam, ka dienas vidū sapnī nakti redzējis. Viņš stāsta arī, kā brāļi dara viņam pāri, ka tie ienīst Jāzepu par to, ka tas no citas mātes un tēvam vienmēr mīļāks nekā pārējie. Jēkabs to mierina, ka notiks Dieva griba un Jāzeps būs kungs pār saviem brāļiem. Jāzeps aiziet un pie Jēkaba pienāk Juda (Jāzepa brālis). Viņš meklē Jāzepu, jo tas ir pazaudējis 3 aitas un Juda tagad par to uz viņu dusmojas. Tēvs Jāzepu aizstāv. Brāļi pastāv uz to, ka Jāzeps jāsoda, bet tēvs viņu aizstāv sakot, ka viņš jau vēl mazs un vēl nemaz nav gans. Tad brāļi uzstāj, ka Jāzepam jākļūst par ganu, taču viņš iebilst, jo viņam tas amats riebjas. Brāļi grib Jāzepam sist, bet tas aizstāvas ar nazi, taču tēva pierunāts Jāzeps pēc tam lūdz piedošanu un brāļi arī piedod. …
