Tika organizēta kopēja kolonistu armija ģenerāļa Džordža Vašingtona vadībā. Sākumā armija lielākoties sastāvēja no brīvprātīgiem civilistiem, kuriem uz ātru roku nācās apgūt karavīra profesiju. Bieži vien materiālu atbalstu kolonisti meklēja Eiropā, tos galvenokārt atbalstīja Francija un Spānija.
Izveidošanās
Karadarbība beidzās 1781.g., kas britu karaspēks Ziemeļamerikā padevās Džordžam Vašingtonam. 1783.g. karojošās puses parakstīja Parīzē miera līgumu, kurā tika atzīta Amerikas koloniju neatkarības un noteiktās robežas.
Visas kolonijas joprojām uzskatīja sevi par atsevišķām valstiņām. Sākumā politiķi panāca kompromisa lēmumu par konfederāciju. Tikai 1787.g. pēc neatkarības kara beigām kādreizējās kolonijas, kas tagad sevi sauca par štatiem, Filadelfijā sasauca Konstitucionālo kongresu, lai pieņemtu jaunās valsts dzīves pamatdokumentu- Amerikas Savienoto Valstu Konstitūciju.
Džordžs Vašingtons bija ASV pirmais prezidents. Dēvēts par „nācijas tēvu”, tieši Vašingtons kā armijas virspavēlnieks lielā mērā panāca, ka Jaunās pasaules kolonijas kļuva par neatkarīgu valsti. Kā 1. ASV valsts galva viņš ielika stiprus pamatus mūsdienu federālās valdības sistēmai. Viņš ieteica trīskāršu varas sadalījumu starp izpildvaru (prezidents), likumdošanu (kongress) un tiesu varu.
…
