Iesākot apskatīt atbildības pienākumu par lietas trūkumiem un īpašībām, iesākumā būtu jānoskaidro, kas tad īsti ir domāts ar šiem terminiem-“trūkumi un īpašības”, kā tie izpaužas un kam tie ir saistoši. No civillikuma (turpmāk tekstā CL) 1593.panta varam secināt, ka atbildība par trūkumiem un īpašībām attiecas uz jebkuru atsavinājuma līgumu, kurā kreditors saņem lietu īpašumā. Tātad nonākam pie secinājuma, ka trūkumi ir tādas piemītošas, vai tieši pretēji- nepiemītošas īpašības, kas izpaužas kā neatrunāts traucēklis lietas izmantošanā. Kopumā var izšķirt divu veidu trūkumus: 1)kvalitātes un 2)juridiska rakstura trūkumi.
1)Kvalitātes trūkumi var izpausties kā lietas īpašību neatbilstība darījumā noteiktiem, vai no konkrētās situācijas izrietoši pieņemtie kritēriji, pieņemot, ka lietai nepiemīt nekādi apslēpti trūkumi, tāpēc pamanāmiem trūkumiem vērība jāpiegriež personai, kas nolēmusi atsavināt lietu (ieguvējam), vai arī personai, kas ar tādu pat nolūku darbojas tās vārdā (vietniekam).…
